Efedrons

Efedrons (eng. = Methcathinone)
Narkotiskais preparāts, kuru no efedrīna taisa paši narkomāni. Žargonu nosaukumi – „Džefs”, „Muļka”. Efedronu lieto iekšķīgi vai intravenozi. Pirmā un pāris nākošās lietošanas reizes iedarbojās šādi: spēka pieplūdums, jautrības sajūta, bet pēc tām – drausmīga tukšuma sajūta. Pierod pie efedrona ļoti ātri. Efedrona reibuma raksturīgas pazīmes ir – ādas bālums, acu spīdums, paplašinātās acu zīlītes, sausas lūpas, kuras narkotikas lietotājs bieži aplaiza. Kustības kļūst rosīgas, saraustītās, parādās ķermeņa viegluma sajūta, cilvēks paliek jautrs un pļāpīgs, pārlieki atklāts, runā ļoti ātri (monologs). Efedrona lietošanai ir raksturīgs seksuāls uzbudinājums. Parasti pēc 3-4 stundām, narkomāna uzvedība mainās: viņš paliek vājš, skumjš, bezspēcīgs. Narkotiska atkarība, lietojot efedronu diezgan bieži, parādās 1-2 nedēļu laikā (vai pat 6. lietošanas mēnesī). Efedrona narkomānijai ir raksturīgs īpašs režīms – tā saucamie dzeršanas periodi, kuri var ilgst no 2-3 līdz 5-7- dienām. Periodu laikā narkotikas deva pamazām palielinās. Sākumā jaunā deva ir nepieciešama ik pēc 3- 4 stundām, vēlāk – ik pēc 20 min. Tas notiek katru diennakti, bez miega un ēšanas. Pēc pāris diennaktīm narkomāns ir fiziski iztukšots un aizmieg uz pāris dienām. Pēc tām dažu dienu laikā viņš atgūst spēkus – ēdot visu, kas ir ēdams; ir noguris, viegli aizkaitināms, nomākts. Tādu periodu laikā narkomāns var zaudēt līdz 10 kg svara. Atgūstot spēku, narkomāns sāk visu no jauna. Tā kā efedronu gatavo mājamatnieciski, izmantojot skābi un mangānu, no tā iedarbības cieš nervu sistēma – personība mainās, morālās un ētiskās normas tiek sagrautas līdz pat sociālajai degradācijai. Efedrons sekmē plānprātības attīstību un kāju paralīzi, kurus izārstēt nav iespējams.