Fenciklidīns

Fenciklidīns (PCP)
PCP (Sernylan, Sernyl, Peace pill, Angel dust, HOG, Killer weed, KJ, Embalming fluid, Rocker fuel, Sherms) – kristāliska viela, izšķīdināma ūdenī, metanolā, etanolā. Nelegālajā pārdošanā nokļūst tablešu un kapsulu veidā (morālai lietošanai), pulvera veidā – inhalācijām caur muti vai degunu. Šķidrās formas intravenozām injekcijām sastopamas reti. Tos pārdod safasētus nelielajos stikla flakonos. Fenciklidīns nelikumīgi pārdodas arī zem citiem nosaukumiem – eņģeļa putekļi, superzāle utt. Tīrajā veidā – tas ir balts, caurspīdīgs pulveris, kurš uzreiz izšķīst ūdenī. Tomēr lielākā PCP daļa nelegālajā tirgū satur noteiktu piesārņotāju daudzumu improvizētās ražošanas dēļ. Krāsa var svārstīties no dzeltenbrūnas līdz brūnai, konsistence – no pulvera līdz līmei līdzīgai masai. Tas pārdodas ne tikai tabletēs un kapsulās, bet arī pulvera un šķidruma veidā, kas pēc tām tiek pievienots lapu materiālam - pētersīlis, piparmētra, oregano vai marihuāna vai arī izpīpējas.

Vēsture
Fenciklidīnu pirmoreiz sintezēja firma „Parke” 1956.gadā. 60.g sākumā tas parādījās San-Francisko klīnikās zem firmas nosaukuma PeaCePill, no kura arī ir nācis tradicionālais saīsinājums PCP. 1963.g. – tika patentēts kā narkozes līdzeklis zem tirdznieciskas markas „Sernyl”. Atšķirībā no opiātiem, tas neapspiež sirds un asinsvadu sistēmas darbību un elpošanu. Tomēr klīniska pielietojuma procesā tika atklāti toksiski blakusefekti – halucinācijas pēc operācijām, uzbudinājums, mentāli traucējumi, depresīvi stāvokļi.

Un, par spīti labām terapeitiskām īpašībām, preparāts tika aizvietots ar ketamīnu. PCP kļuva komerciāli pieejams kā pretsāpju līdzeklis veterinārijā 1960.gados (sernylan). 1978-1979.g sernilāns tika aizliegts un izņemts no ražošanas. Pirmie ļaunprātīgās izmantošanas gadījumi tika reģistrēti San-Francisko 1967.gadā. Pateicoties lētajai cenai, PCP ātri izplatījās kā „ielu” narkotika, sākumā ASV, vēlāk Rietumeiropā. PCP bieži tika pārdots nenieka nenojautušajiem narkomāniem kā LSD vai meskalīns.

Lietošana
Neliels PCP daudzums parasti liek lietotājam justies savaldīgam, attālinātam no viņu vides. Sastingums, nesaprotama runa, koordinācijas zaudējums, spēka un neuzvaramības sajūta, bezjēdzīgs skatiens, ātras un nepatvaļīgas kustības ar acīm, kā arī ātra gaita – tie ir spilgtākie PCP lietošanas simptomi. Kā arī var rasties skaņu halucinācijas, nopietni garastāvokļa traucējumi, amnēzija. Dažiem narkomāniem PCP var izraisīt spēcīgu nemieru un nenovēršamas bojāejas sajutu, citiem – paranoju un naidīgumu, trešajiem tas var kļūt par psihozes cēloni, kuru nevarēs atšķirt no šizofrēnijas. Daudzi uzskata, ka PCP ir viena no visbīstamākajam narkotikām.

Intravenozā ievadīšana organismā: ievadot 0,1 mg/kg jau izpaužas psihoaktivās īpašības. Iedarbība sākas pēc 2. minūtēm.

Orāli, nazāli: viela sāk iedarboties pēc 3045 minūtēm, iešņaucot caur degunu. Maksimālā narkotikas koncentrācija plazmā tiek sasniegta pēc 2. stundām. Orālai ievadīšanai vai ieelpošanai bieži izmanto PCP sajaukumu ar citām vielām – kokaīnu, opiātiem, amfetamīnu, LSD. Ir reģistrētas vairāk nekā 30 vielu sajaukumu, kas satur sevī PCP.

Pīpēšana: Pīpē pievienojot PCP klāt piparmētrai, pētersīlim, marihuānai u.c. zaļumiem. Ļoti augstas temperatūras, kakla un mutes gļotādu kairinošās iedarbības dēļ, PCP lietotāji bieži izmanto piparmētras vai citas vielas ar līdzīgu „atvēsinošu” efektu.

Lietošanas efekti
Ārējās izpausmes: bezjēdzīgs skatiens, muskuļu saspringums, mīmiskās grimases, haotiskas kustības vai pretēji – sastingums, acu ābolu nepatvaļīgas ātras kustības, palēnināta runa, dažbrīd – runīgums, kustību koordinācijas traucējumi, spēcīga karstuma sajūta, stipra svīšana, pasivitāte vai vājums, kas var pēkšņi nomainīties ar kustību uzbudinājumu; nelabums, vemšana, siekalu tecēšana. Psihiskas izpausmes: mazas devas izraisa stāvokli, kurš atgādina alkohola reibuma stāvokli, lielas – dezorientāciju, nepareizo orientēšanos laika un telpā, pārdzīvojumu var variēties no baudas stāvokļa līdz īstās paranojas lēkmei. Atmiņas traucējumi, halucinācijas, halucināciju saturu var pārvaldīt. PCP ir raksturīga tolerance, kas var pazemināt tā lietošanas efektu izpausmi.

Lietošanas devas
Parastā „ielas” deva – 1-7 mg. Efekts turpinās līdz 11. stundām.
Toksiskā deva – 5-15 mg. Toksiskie efekti var turpināties līdz 1-4. nedēļām.
Letāla deva – 25 mg un vairāk. Smaga noindēšanās, nāve.