Heroīns

Slengā sauc par herņa, geričs, gavno (gear, smack, junk, H).



Heroīnu izgatavo no morfīna - vielas, ko iegūst no opija magonēm. To injicē vai smēķē, ko tad angliski dēvē par 'pūķa medīšanu' (chasing the dragon).

Iedarbība – heroīna injicēšana izraisa spēju uzbudinājumu, kam seko miera pilnas, sapņainas izjūtas. Lietotājs izjūt siltumu, atslābumu un miegainību. Sāpes, agresivitāte un dzimumtieksme samazinās.

Blaknes – heroīns un citi opiāti (piemēram, morfīns un metadons) izraisa aizcietējumus un elpošanas palēnināšanos. Taču lielākās briesmas rodas no heroīna pārdozēšanas un injicēšanas.

Riski – uz ielas pārdotais heroīns bieži satur arī citas vielas, kā cukuru, miltus, talku un citas narkotikas. Šīs vielas šķiet nekaitīgas, bet injicējot tās var ļoti kaitēt organismam – radot asins sarecējumus, abscesus un gangrēnu. Lietojot kopīgas adatas, var izplatīt HIV un B un C hepatītu.

Regulāra heroīna lietošana bieži izraisa atkarību, it sevišķi, ja to lieto injicējot.

Metadons ir aizstājējnarkotika, ko izmanto heroīna atkarības ārstēšanā. Tas sastopams zaļa šķidruma veidā, ko dzer reizi dienā, lai pārvarētu tieksmi pēc heroīna. Būtiskākais metadona lietošanas risks ir pārdozēšanas izraisīta nāve.