Kokaīns

Kokaīns (eng. Кока)
Kokaīns (kokss, koka, sniegs, Čārlijs, baltais, talks, antracīts, mērs, sudraba putekļi, sals, pirmais, sī) - narkotika, kuru ražo no koka auga lapām (Erythroxylon coca). Parasti sastopams balta kristāliska pulvera veidā, rūgtās garšas, izraisa mēles un smaganu tirpumu garšošanas laikā. Sintētisku kokaīnu var iegūt no ekgonīna. Kokaīns ir stiprās iedarbības CNS stimulators, līdzīgs amfetamīnam, var ietekmēt samaņas darbību, noņem nogurumu un stimulē dažādu organisma sistēmu darbību. Ķīmiskais kokaīna nosaukums - benzoylmethyl ecognine (C17H21NO4).

Vēsture
Vēl senās inku civilizācijas priesteri izmantoja kokas lapas transa stāvokļa izraisīšanai un reliģiozajām darbībām, bet vēlāk augstkalnu rajonu iedzīvotāju starpā tika izplatīta paraža košļāt kokas lapas pašsajūtas uzlabojumam, noguruma noņemšanai un bada sajūtu samazināšanai. Kokaīnu pirmoreiz izdalīja no koka lapām 1860.gadā. ASV plaši izplatījās 1880. gados, kad iekļuva nekaitīgu stimulatoru kategorijā. Kokaīnu izmantoja medicīna vietējai anestēzijai. Tas bija kļuvis par daudzu ārstniecības līdzekļu, dzērienu un toniku sastāvu, ieskaitot koka-kolu. Tomēr pāris kokaīna izplatīšanas gadu laikā krājās fakti par tā negatīvo ietekmi uz cilvēku veselību. Kļuva acīmredzama kokaīna izpostošā iedarbība: psihozes, nāves gadījumi un pārdozēšana, stipras atkarības attīstība. Sākot ar 1914. gadu, ASV kongress pieņēma rīkojumu sēriju, kas ierobežo kokaīna izplatīšanu un faktiski nostāda viņu ārpus likuma. Laika periodā no 1930 līdz 1960 gadiem kokaīns īpaši nepievērsa sev sabiedrības uzmanību. 70. gadu sākumā ASV tas bija grūti pieejams un pārsvarā izmantojams šovbiznesā, kur izplatījās paraža to ostīt nelielās devās, un tāda lietošanas veida sekas reti bija dramatiskas. Pa klusām lietoja un dzīvoja tālāk. Daudzi eksperti pat sāka šaubīties par kokaīna spējām izraisīt narkotisku atkarību un pieprasīja tā legalizēšanu. Šo kļūdainu priekšstatu rezultātā, ka kokaīns ir viela, kura nenes īpašu kaitējumu ļaudīm un sabiedrībai visumā, sabiedrisks uzskats nepretojās jauna līdzekļa izplatīšanai. Kokaīns ātri ienāca visās sociālajās sabiedrības grupās, neatkarīgi no to ekonomiska un sociāla statusa. Kokaīna izplatīšana arvien pieņēmās spēkā un 1986-1990. gados par īstu postu kļuva kreka-kokaīna rašanās nelegālajā tirdzniecībā („uz ielām”). Nāves gadījumu skaitlis no kokaīna pārdozēšanas un tā ilglaicīgās lietošanas (tajā skaitā sievietes grūtniecības un barošanas periodā) stipri palielinājās. Kokaīns kopā ar heroīnu un amfetamīnu kļuva par īpaši bīstamajām narkotikām. Mūsdienās kokaīns ir iekļauts ANO narkotiku konvencijas Sarakstā Nr.2, kas nozīmē legālās kokaīna izmantošanas iespējamību konkrētajos medicīniskajos norādījumos ar starptautisku un iekšēju ražošanas, lietošanas un izplatīšanas kontroli.

Ražošana
• Kokaīna ražošana iesākas austrumu Andu daļā, Peru un Bolīvijā. Kokas krūmi vai sasniegt 4. metru augstumā. Kokas lapas vāc sievietes un bērni parastajos maisos. Viena ģimene, nostrādājot no ausmas līdz rietam, ievāc 25. kg lapu katrs. Pēc izkaltēšanas saulē šis svars samazinās līdz 10 kg. Izkaltētās lapas apstrādā ar kaļķa sārmainu šķidrumu, kā rezultātā no lapām izdalās 14 alkaloīdi. Viens no tiem ir kokaīns.

• Nākamās diennaktīs lapu izmērcē toveros ar petroleju. Kad alkaloīdi izšķīst petrolejā, izmantotās lapas izņem, bet toveros pielej sērskābes šķīdumu. Skābe, savienojoties ar alkaloīdiem, izveido dažādus sāļus, viens no kuriem – kokaīna sulfāts. Pēc tām petroleju nosūknē un no jauna pieliek sārmainu šķīdumu, lai neitralizētu skābi. Uz tovera dibena nosēžas stīgra iepelēka viela - tā ir kokas pasta.

• 1000 kg svaigu lapu dot tikai 10 kg pastas. Pastas ražotāji parasti aizsūta to kolumbiešiem, kuri veic tālāku attīrīšanu un pārvērš pastu tīrā kokaīna pamatvielā. Turklāt no 2,5 kg pastas sanāk 1kg pamatvielas.

• Kokaīna pamatvielu var pīpēt, bet ieelpot to nedrīkst. Lai dabūtu kokaīna pulveri, kurš ir derīgs ieelpošanai, pamatvielu izšķīdina ēterī ar pievienoto sālsskābi un acetonu. Pēc tām filtrē, kaltē un iegūst kokaīna hidrohlorīdu.

• 1 kg kokaīna iegūšanai ir nepieciešami 17 l ētera. Lielāko kaitējumu organismam nodara nevis tīrais kokaīns, bet tieši tas draņķis, ar kura palīdzību kokainu iegūst no kokas lapām.

• Parasti kokaīnu osta, tomēr intravenozu injekciju amatieri arī nav retums. Injekcijas ir diezgan primitīvas – tiek pagatavots šķidrums, kurš pēc tām ar šļirci tiek ievadīts organismā caur vēnu. Bet tiem, kuri ir iecienījuši „snifu” (no angl. to sniff – šņaukt), vajag sagatavoties diezgan sarežģītajam rituālam. Kokaīnu izber uz jebkādas līdzenas virsmas (piem. spogulis vai galds), ar skuvekļa asmens palīdzību sadrumstalo iespējamus kunkuļus, pēc tam ar tā paša asmens palīdzību sasmalcināto pulveri „izstaipa” garos 5-10 cm un ļoti šauros (apm. 1 mm) „celiņos”. No tīras un vēl čaukstošās papīra naudas banknotes (par labu toni uzskata 50 un 100 dolāru banknošu izmantošanu) saritina caurulīti, viens gals kurai ir pavisam tievs un otrs ir vienāds ar nāss diametru. Caurulīti iebāž nāsī un „celiņi” tiek akurāti „izostīti”. Pēc tām caurulīti iztin un tas, kurš uzskata, ka viņam tika vismazāk, nolaiza no banknotes kokaīna paliekas.

Kokaīna veidi „ielas” tirgū
• Kokaīns-hidrohlorīds
• Kokaīna pamatviela – „Kreks”
• Kokaīna un heroīna maisījums – „spīdbols”
„Ielu” kokaīna formas bieži satur citu vielu piemaisījumus, piem., dažādus cukurus vai citus lētākus narkotiskus vai ārstnieciskus līdzekļus: stimulatorus (amfetamīns, kofeīns), pretsāpju līdzekļus (lidokaīns, prokaīns) utt. Kokaīna saturs var būt mazāks par 10%. Kokaīns, kurš ir ražots no kokas auga, atšķirībā no sintētiskā, satur daudz minoru alkaloīdu piemaisījumus.

1. Koka lapas (Erythroxylon coca, E. Novgranatense) . Dažos zemeslodes reģionos saglabājas paraža košļāt kokas lapas. Krūmāja paveidu dažādības dēļ Erythroxylon lapas atšķiras pēc skata un izmēriem. Visiem it tumšāka lapu krāsa virspusē un gaišāka apakša, bieži pelēkzaļā krāsā. Kokas lapu raksturīga pazīme ir divu (paralēlu galvenajai dzīslai) līniju esamība lapu apakšpusē.

2. Kokas pasta (Basuco, Bazooka) – lēts kokaīna agrīno ražošanas stadiju produkts. Baltas, bēšas vai kremkrāsas pulveris (parasti mitrs). Satur agregātus, kuri ir viegli izpostāmi pie vieglas piespiešanas, piemīt raksturīga smaka. Pastas sastāvā, izņemot kokaīnu un citus alkaloīdus, ir vielas, kuras tiek pievienotas ekstrakcijas laikā, piem., mangāna karbonāts. Kokaīna saturs no 40 līdz 90%.

3. Kokaīns (Coke, Snow) - kaut arī nelegālā kokaīna formu paveidu ir mazāk nekā heroīnam, tomēr ir grūti atrast divas identiskas nelegālā kokaīna proves. Lielākoties tas ir balts, smalks pulveris, dažreiz mitrs un ar raksturīgu smaku. Reti ir sastopami kokaīna paraugi, kura sastāvā neskaitot pulveri, var būt lieli, dažreiz bezkrāsaini pacieti kristāli ("Rock Кока"). Kokaīns, kas nāk no ražotājvalstīm starptautiskā narkotiku apgriezienā, parasti ir augstas kvalitātes produkts, ar lielu kokaīna-hidrohlorīda daudzumu (80-90%) un reti satur piemaisījumus un citas vielas. Iekšējai nelegālai pārdošanai kokaīnu atšķaida līdz 30% daudzumam kopējā maisījuma (12-75%), pievienojot ārstnieciskus līdzekļus (lidokaīns, prokaīns, benzokaīns) vai ogļhidrātus (manitols, laktoze, glikoze). Ārēji nelegālie paraugi praktiski nemainās, jo pievienotās vielas ir smalki, sausi, balti pulveri, līdzīgi kokaīnam. Kokaīnu atšķaida arī ar kartupeļu cieti, borskābi, sodu u.c. 1 g kokaīna visās pasaules valstīs, izņemot eksportētājvalstis, maksā apmēram 100 $.

4. Kreks (Crack, Rock) Līdz 1970. gadu beigām nelegālajā tirdzniecībā apgrozījumā bija sāļu formas kokaīns, ko izmantoja ieelpošanai caur degunu un injekcijām, reti – pīpēšanai un orālai lietošanai. No 1979.gada dominējošā vieta pieder kokaīnam- pamatvielai, produktam, ko tautā sauc par kreku, kristalu sprakšķēšanas (uzsildīšanas laikā) dēļ. Kreks tiek izmantots gandrīz vai tikai pīpēšanai. Kreka masa pēc skata atgādina granulas vai kristālus. Gandrīz pilnīgi (apm. uz 90%) sastāv no kokaīna-pamatvielas, tīrāks nekā izejošā kokaina sāls. Kreka kausēšanas temperatūra ir 98°С, pie augstākas temperatūras notiek iztvaikošana bez nozīmīgas sadalīšanas, kas ļauj izmantot kreku pīpēšanai. „Kaifa” periods ir ļoti īss. Vidēji pēc 15 – 20 minūtēm rodas vajadzība izpīpēt vēl vienu devu. Psihiskās atkarības rašanās ātrums pīpējot kreku ir augstāks, nekā pie intravenozās kokaīna ievadīšanas organismā. Pati briesmīgākā tieksme pēc kokaīna rodas pīpējot tieši kreku, jo pēc īsa apreibuma stāvokļa rodas psihoze, pēkšņi uzbrūkoša depresija ar aizdomīgajām domām un murgu. Narkomānam-pīpētājam ir nepieciešama vēl lielāka deva, lai novērstu tāda stāvokļa attīstību. Narkotikas pieejamības gadījumā kreka pīpēšana var novest cilvēku līdz psihiatriskai slimnīcai vai nāvei praktiski mēneša laikā. Kreks strauji sagrauj personību. Lai dabūtu narkotiku vai naudu tās iegādei, cilvēki ir gatavi uz visu, ieskaitot slepkavību, prostitūciju, aplaupīšanu.

5. Spīdbols Tas ir kreka un heroīna maisījums, kas ir apveltīts ar augstu narkotisku potenciālu. Spīdbols ir jauna un ļoti bīstama narkomānu izvēle. Šī narkotika draud kļūt par jaunas paaudzes atkarību pēc heroīna. Spīdbols pastiprina katras narkotikas iedarbību uz cilvēka organismu. Kokaīna daļas iedarbība izpaužas ka stimulatora iedarbība, heroīna – izraisa atslābināšanas stāvokli. Spīdbola lietotāja garastāvoklis mainās strauji un neparedzami. Pastāvīgā spīdbola lietošana izraisa kakla slimības, bronhītu u.c. Narkomāni bieži zaudē interesi par ēdienu un miegu un tāpēc cieš no katastrofāliem svara zaudējumiem. Bioķīmiskais smadzeņu stāvoklis izmainās un atkarība iestājas ļoti ātri.

Lietošanas devas
• Klīniskā deva – 1,5 mg/kg
• Vienreizēja "ielas" deva - 15-60 mg
• Ieelpai caur degunu ("celiņš" 3-5 cm garumā) - 10-20 mg (var būt līdz 50-100 mg)
• Toksiskā deva – orāli 500 mg
• Letāla deva - 1,2 g , pie individuālajām novirzēm organismā var pazemināties līdz 20 mg un mazāk.

Lietošanas efekti
Kokaīna ietekme uz organismu:
• Emocionālais pacēlums, eiforija.
• Enerģijas uzplūduma sajūta
• Smadzeņu aktivitātes pastiprināšanās
• Ilgs bezmiega periods
• Ēstgribas zudums
• Fiziskas izturības palielināšanās

Kokaīna iedarbības fiziskās izpausmes:
• Pulsa paātrināšanās, tahikardija
• Elpošanas ritma paātrināšanās
• Asinsvadu sašaurināšanās
• Spiediena palielināšanās
• Ķermeņa temperatūras paaugstināšanās
• Svīšana
• Acu zīlīšu paplašināšanās

Lietošanas pazīmes
Sākumā kokaīna lietošana var nekur neizpausties, bet narkotikas lietošanas turpinājumā parādās acīmredzamās pazīmes: svara zudums, nevīžīgs ārējais izskats, ādas apsarkums, no šķietamu „kokaīna blakšu” kodieniem, hroniskās iesnas. Atrodoties zem kokaīna iedarbības, cilvēks var palikt modrs dažas stundas un pēc tām gulēt ilgu laika periodu. Psiholoģiskās pazīmes var iekļaut sevī nevēlēšanos kontaktēt ar citiem cilvēkiem, nevēlēšanos nodarboties ar nesen mīļākajiem vaļaspriekiem, problēmas mājās, skolā un darbā, finanšu problēmas. Psihoze, kura lēnām attīstās var izpausties konvulsīvu kustību veikšanā (kuras atkārtojas) un tamlīdzīgu pirkstu kustībā. Pārdozēšanai ir raksturīgas: paplašinātās acu zīlītes, tahikardija, svīšana, hipertensija. Kokaīns var izraisīt dzirdes halucinācijas (cilvēks dzird balsis) un smagu depresiju, kā arī pastāvīgu garastāvokļa maiņu. Bieži narkomāns izrāda nepacietību, agresiju, nervozitāti, un niknumu. Kokaīna lietošanas laikā var parādīties galvassāpes, nelabums, nogurums, elpošanas traucējumi, paranoja, sirds aritmija, tieksme pēc pašnāvības. Bieži notiek konvulsijas, krampji, insulti, infarkti, elpošanas apstāšanās, sirds apstāšanās u.c.