Opijs

Vēstures fakti
Jau no izseniem laikiem opiju izmantoja kā pretsāpju līdzekli (šumeri, ēģiptieši, vēlāk Indijā un Romā) un vielu, kura ir spējīga izraisīt eiforiju un atslābināšanos orālās lietošanas laikā, it īpaši pīpējot (IX gadsimts Ķīnā un Indijā).

1300g. p.m.ē. Ahenatona un Tutanhamona vadībā ēģiptieši audzē opiju magones un pārdod Grieķijai un Eiropai.

400.gadā arābu tirgotāji ieved opiju no Ēģiptes Ķīnā.

1800.g. – Ķīnā opijs un visas operācijas ar to rada noziedzību un korupciju. Aizliegta opija kultivācija un importēšana.

1803.gadā 20 gadu jauns vācu farmaceits Fridrihs Vilhelms Ādams Serturners sintezēja morfīnu. Gadsimta pirmajā pusē tika sintezēts liels alkaloīdu daudzums – atropīns, kokaīns, kofeīns, hinīns un pirmoreiz tika izmantotas precīzas ieteicamās devas.

1839.gadā opijs un tā preparāti rada lielu nāves gadījumu daudzumu. Vienā no opiātu izmantošanas atskaitēm bija rakstīts, ka 186 no 543 ārstējamo cilvēku ir noindējusies, 72 no tiem - bērni.

1900-1906g. – 27% pieaugušo Ķīnas iedzīvotāju ir atkarīgi no opija. Tas ir apm. 3.5 % no visiem valsts iedzīvotajiem.

1906.g. - ir patentēti vairāk nekā 50.000 opiju saturošās zāles. XIX gs. sākumā ASV un Eiropā opijs tika legāli pārdots ārstniecisko līdzekļu veidā. Bet 1803.gadā, iegūtais no opija morfīns, kļūst par galveno pretsāpju līdzekli , kuru izmantoja smagu miesas bojājumu ārstēšanai , kara, katastrofu un nelaimes gadījumu laikā. 1874.gadā tikai sintezēts heroīns, kurš arī kādu laiku tika izmantots kā stiprs ārstnieciskais līdzeklis. Paralēli tām heroīnu, opiju un morfīnu pētīja „Nemedicīniskā” veidā – pārejot no orālās lietošanas pie pīpēšanas un injekcijām. Jau XIX gs. beigās – XX gs. sākumā kļuva acīmredzamās smagas medicīniskās un sociālās opija lietošanas sekas, un 1914.gadā ar tā saucamo Harrisona aktu ASV sākās opiātu izplatīšanas vajāšana ar likumu, un 1924.gadā sekoja pilnīgs heroīna izplatīšanas aizliegums. No tā laika cīņa pret nelegālo heroīna izgatavošanu un izplatīšanu tiek veikta visās civilizētājās valstīs.

Opijs
Tā avots ir opiju magone Papaver somniferum, kuru audzēja jau IV gs. p.m.ē. Vidusjūras rajonā. Pašlaik par galvenajiem opija ražotājiem skaitās Indija, Austrālija, Ķīna, Koreja, Japāna, Vidējo Austrumu valstis (Afganistāna, Pakistāna, Irāna), Dienvidaustrumu Āzija (Laosa, Birma, Taizeme), Meksika. Samērā jauni ražotāji: Balkānu reģiona valstis. No visa izaudzēta opija apmēram ceturtdaļa tiek izmantota medicīnas nolūkos.

Opijs ir naturāls produkts, kuru iegūst, iegriežot magoņu galviņas. Piensulu, kura iztek no iegriezumiem, vāc ar rokām un kaltē vietās ar labu gaisa cirkulāciju, veidojoties opija darvai vai jēlopijam.

Opijs ir sarežģītais cukuru, olbaltumu, darvu, vasku, lipīdu, pigmentu, ūdens u.c. vielu maisījums. Opija sastāvā ietilpst vairāk nekā 50 aktīvo alkaloīdu, kas ir 10-20% no kopējas masas un kuru relatīvais daudzums ir atkarīgs no augšanas nosacījumiem, klimata, auga šķiras un vecuma.

Opija veidi:
Jēlopijs - svaigā veidā lipīga, darvai līdzīga plastiska masa tumši brūnā krāsā ar raksturīgu lakricas smaržu. Novecošanas laikā plastiskums zūd, masa paliek cieta un trausla. Apstrādātais opijs - produkts, kas ir veidots no jēlopija dažādos apstrādes veidos. Parasti ūdens ekstrakcijas, filtrēšanas un ūdens izgarošanas veidā. Ekstrakcija – ir vielas pāriešana no ūdens fāzes ne ūdens (organiska šķīdinātāja) fāzē. Pēc tām organisko fāzi sauc par ekstraktu.

Medicīniskais opijs – smalks pulveris gaiši brūnā krāsā ar morfīna saturu 9,5-10,5 %. Iekļauj sevī šķīdinātāju piedevas – laktozi, kartupeļu cieti un citus komponentus. Piemīt raksturīga opija smaka. Pantopons (omnopons) - gaiši brūns pulveris, viegli izšķīdināms ūdenī, satur 48-50% morfīna. Opija ārstnieciskais preparāts, pielietojams kā pretsāpju un miega zāles līdzeklis.

Opija izdedži – produkts, kas ir palicis pāri pēc opija pīpēšanas un vēl satur nelielu morfīna daudzumu. To sajauc ar jēlopiju un apstrādāto opiju tālākai izmantošanai.

Galveno komponentu atdalīšana no opija īsteno dažādos veidos, piemēram, ar ūdens ekstrakcijas palīdzību 50—55°С, pie tām ūdens ekstraktā praktiski pilnībā pārvēršas morfīns, kodeīns un tebaīns, lielākā papaverīna daļa un trešdaļa no narkotīna daudzuma. Neskaitot alkaloīdus, ar ūdens palīdzību tiek iegūta mekona skābe, kuras esamība nozīmē opija ekstrakta izmantošanu. Tālāka ekstrakta apstrāde ļauj gala rezultātā atdalīt galvenos alkaloīdus vienu no otra un izcelt tos tīrā veidā. Magoņu zāle arī tiek izmantota koncentrētā ekstrakta un alkaloīdu iegūšanai, kuru daudzums svārstās atkarībā no šķiras.